3.3.1. Reproduktīvā veselība
Bērna veselību un attīstību līdz dzimšanai un pirmajā dzīves gadā galvenokārt nosaka mātes veselība, kā arī vecāku zināšanas par savu un gaidāmā bērna veselību un viņu rūpes par bērnu. Reproduktīvās veselības rādītāji ir ļoti nozīmīgi indikatīvi rādītāji, kas raksturo visas sabiedrības veselības stāvokli. Viens no zīmīgākajiem rādītājiem, kas raksturo iedzīvotāju informētības un izpratnes līmeni reproduktīvās veselības jautājumos, ir abortu skaits. Mākslīgo abortu skaits Latvijā pēdējos gados samazinās. 2008. gadā Latvijā tika veikti 10425 aborti, bet 2009. gadā 8881 aborti, par 1544 abortiem mazāk[106]. Uz 1000 reproduktīvā vecuma sievietēm (15 49 gadi) mākslīgo abortu skaits 2007.gadā bija 20,2, 2008.gadā 18,0, bet 2009. gadā 15,6[107].
Augstā līmenī saglabājas pārtrauktas pirmās grūtniecības īpatsvars. 2009. gadā šis rādītājs bija 11,3%, 2008. gadā 12,8% un 2007.gadā 12,6%. No pārtrauktajām pirmajām grūtniecībām 2007. gadā 69%, bet 2009. gadā 65% attiecas uz vecuma grupu jaunākas par 17 gadiem. Tas liecina par nepietiekošu izglītības līmeni pusaudžu un jauniešu vidū. Salīdzinot ilgākā laika posmā, var secināt, ka pēdējo 15 gadu laikā šis zināšanu līmenis un attieksme pret seksuālo izglītību jaunatnes vidū ir ievērojami, tomēr nepietiekami augusi. 1995.gadā nepilngadīgām meitenēm vecumā līdz 17 gadiem Latvijā tika veikti 651 aborts, 2007. gadā 413, bet 2009. gadā 252[108].
Pc CSP datiem 2009.gad Latvij vidjais mtes vecums, piedzimstot pirmajam brnam, ir 26 gadi. Pdjo gadu laik tam ir tendence pieaugt. Kop 2004.gada pakpeniski ir palielinjies summrais dzimstbas koeficients[109], sasniedzot rdtju 1,453 2008.gad, tau 2009.gad tas ir nedaudz samazinjies (1,319).[110]
Brna veselbu btiski ietekm mtes veselba un dzvesveida paradumi grtniecbas period. Negatvu ietekmi gan uz grtnieces veselbu, gan auga attstbu atstj smana, alkohola, narkotiku un citu atkarbu izraisoo vielu lietoana. Aptuveni 10% no dzemdētājām ir smēķējušas grūtniecības laikā, 0,5% lietojušas alkoholu, bet 0,1% narkotikas[111]. Smēķēšana, alkohols un atkarību izraisošās vielas atstāj negatīvu ietekmi gan uz grūtnieces veselību, gan augļa attīstību, kas nereti ir par iemeslu spontāniem abortiem, augļa orgānu sistēmu attīstības traucējumiem, priekšlaicīgām dzemdībām, neiznēsātu bērnu dzimšanai, nedzīvi dzimušiem bērniem un bērnu mirstībai pirmajā dzīves nedēļā.
|
|
|
Negatīvi vērtējams fakts, ka kopš 2004. gada samazinājās to sieviešu īpatsvars, kuras stājušās grūtniecības uzskaitē līdz 12. grūtniecības nedēļai, 2008. gadā tādu sieviešu īpatsvars bija 90% 2009. gadā 88,4 %[112]. 2008.gad, saldzinot ar 2007.gadu, ievrojami samazinjs mtes mirstba, sasniedzot rdtju 12,5 uz 100000 dzvi dzimuiem (2007.gad 25,8). Tau 2009.gad mtes mirstba ir krasi pieaugusi, sasniedzot rdtju 46,1 uz 100 000 dzvi dzimuo. No 10 miruajm sievietm 8 gadjumos nves clonis bija tiei saistts ar grtniecbu.[113]
Salīdzinot ar 2008.gadu, 2009.gadā par 19% ir pieaudzis reģistrēto STI gadījumu skaits (1807 gadījumi 2009.gadā). Kaut gan kopš 1999.gada Latvijā saslimstība ar sifilisu samazinājusies 6,2 reizes, tomēr tā joprojām ir visaugstākā (2008.gadā - 10.3/100 000) ES valstu vidū pēc Rumānijas. 2008.gadā Latvijā saslimstība ar gonoreju (21.5/100 000) ES valstu vidū bija otrajā vietā pēc Lielbritānijas. Hlamidioze ir reproduktīvā vecuma cilvēku infekcija - 69% no reģistrētiem gadījumiem - sievietes un vīrieši no 15 - 29 gadu vecumā. Tā kā Latvijā skrīninga programma hlamidiozes noteikšanai attiecas tikai uz grūtniecēm, oficiālā saslimstība ar hlamidiozi (21.6/100 000) ir ievērojami zemāka nekā citās Eiropas valstīs, piem., Īrijā (581.6/100000), Norvēģijā (490.4/100 000) un Zviedrijā (456.3/100 000). Hlamidioze parasti norit asimptomātiski (apmēram 70% sievietēm un 50% vīriešiem), neārstēta infekcija bieži izraisa neauglību un ietekmē seksuāli reproduktīvo veselību gan sievietēm, gan vīriešiem, tātad būtiski ietekmē demogrāfisko situāciju. Kā norāda PVO, neauglība ir viens no demogrāfiskās lejupslīdes iemesliem. Neauglības gadījumu skaits arvien pieaug, un pašreiz no tās cieš apmēram 15% ģimeņu. Tādēļ neauglības samazināšanā un reproduktīvās veselības uzlabošanā ir STI profilakse un ārstēšana.
Identificētās problēmas:
Augsts smēķējošo grūtnieču skaits,
Samazinās grūtnieču īpatsvars, kuras uzskaitē stājušās līdz 12. grūtniecības nedēļai,
Latvijā joprojām ir augsts abortu skaits,
Iedzīvotāju zināšanas STI profilakse jomā nav pietiekamas,
Nav pieejamas mūsdienu prasībām atbilstošas vadlīnijas STI diagnostikai, ārstēšanai un uzraudzībai
|
|
|
3.3.2.Veselīgs dzīves sākums
Latvijas jaundzimušo, zīdaiņu un pirmsskolas vecuma bērnu (1-5 gadiem) veselība un labklājība joprojām ir zemāka, salīdzinot ar citām ES valstīm.
Zīdaiņu mirstība ir viens no rādītājiem, kas raksturo gan mātes un bērna vispārējo veselības stāvokli, gan arī veselības aprūpi pirms un pēc dzemdībām, kā arī netieši raksturo sociāli ekonomiskos apstākļus valstī kopumā.
Perinatālā mirstība (augļa bojāeja pirms dzemdībām, dzemdību laikā un jaundzimušā nāve pirmajā dzīves nedēļā) Latvijā dinamikā samazinās, 2008.gadā sasniedzot viszemāko līmeni pēdējo desmit gadu laikā 9,2 uz 1000 dzīvi un nedzīvi dzimušajiem. 2009. gadā šis rādītājs pieaudzis līdz 9,6 uz 1000 dzīvi un nedzīvi dzimušajiem. Šis rādītājs Latvijā ir augstāks nekā vidēji ES un visaugstākais arī starp Baltijas valstīm. Iemesls tam, galvenokārt, ir salīdzinoši lielais nedzīvi dzimušo bērnu skaits[114]
Kopš 2001.gada zīdaiņu mirstības (pirmajā dzīves gadā mirušie bērni) rādītājs (11,0 uz 1000 dzīvi dzimušiem) ir samazinājies līdz 7,7 uz 1000 dzīvi dzimušiem 2009.gadā.[115] Latvijā tas ir aptuveni divas reizes augstāks nekā vidēji ES. Zīdaiņu mirstības galvenais cēlonis (apmēram 50 -60% no visiem pirmajā dzīves gadā mirušajiem bērniem) ir noteikti perinatālā perioda stāvokļi (piemēram, intrauterīna hipoksija, iedzimta un aspirācijas pneimonija u.c.). Iedzimtas anomālijas ir nāves cēlonis apmēram trešdaļai pirmajā dzīves gadā mirušo bērnu, kā arī, neraugoties uz to, ka ārējie cēloņi ir ierobežojami vai pat novēršami, arī tie joprojām ir zīdaiņu nāves iemesls.[116]
Perinatālās un zīdaiņu mirstības rādītājus var ietekmēt gan mātes attieksme pret grūtniecību, mātes dzīvesveids un veselības stāvoklis, un mātes zināšanas par bērna kopšanu un traumu profilaksi, gan pieejamība veselības aprūpes pakalpojumiem un attiecīgo veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju darba kvalitāte.[117]
Pēdējo gadu laikā palielinās zīdaiņu mirstība no infekcijas slimībām no 1,3 uz 10000 dzīvi dzimušajiem 2007.gadā līdz 3,2 uz 10000 dzīvi dzimušajiem 2009.gadā.[118]
Jaundzimušo un zīdaiņu veselības veicināšanā un infekcijas slimību profilaksē viens no būtiskākajiem faktoriem ir mātes piens. Bērnu īpatsvars, kuri ar krūti zīdīti līdz gada vecumam, Latvijā gadu no gada pieaug (2006. gadā 17,9%, 2007. gadā 18,2%, 2008. gadā 18,9%, 2009. gadā 20,8%). Pieaugums vērojams arī rēķinot bērnu zīdīšanu ar krūti līdz 6 mēnešiem (no 45,8% 2007. gadā līdz 50,8% 2009. gadā)[119]. Salīdzināšanai: 2008. gadā Igaunijā šis rādītājs bija 50,9%, bet Lietuvā tikai 33%[120]. Pozitīvo tendenci bērnu krūts zīdīšanas rādītājos ietekmēja paveiktais izglītības un sabiedrības informēšanas darbs zīdīšanas veicināšanas pasākumu izstrādē un īstenošanā.
|
|
|
Biežākais nāves iemesls bērniem vecuma grupā no 1 līdz 5 gadiem ir ārējie nāves cēloņi. Kā liecina VEC Latvijas iedzīvotāju Nāves cēloņu datu bāzes sniegtā informācija, šajā vecuma grupā biežākie nāves cēloņi ir noslīkšana, saindēšanās, nosmakšana, kritieni un pakļaušanās dūmu, uguns un liesmu iedarbei, kā arī kritieni.
Saskaņā ar VEC Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra datiem par hospitalizētiem pacientiem, kuri guvuši traumas un ievainojumus, 2009. gadā 587 zēni un 449 meitenes vecumā līdz 5 gadiem guvuši traumas. Visbiežāk traumas tiek gūtas mājās 67% (699 gadījumi). 2009. gadā biežākie ievainojumu veidi bērniem bijuši sasitumi (286 gadījumi), vaļējas brūces (223 gadījumi), apdegumi, applaucējumi (183 gadījumi), lūzumi (157), kā arī 110 gadījumos smadzeņu satricinājumi.
Biežākais traumu gūšanas veids bērniem līdz 5 gadu vecumam ir saistīts ar kritieniem, kā arī no saskares ar karstiem šķidrumiem un karstām virsmām. Šajā vecumā risku rada arī veselībai bīstamu ķīmisku vielu pieejamība, kas var izraisīt saindēšanos vai ķīmiskus apdegumus. Galvenais traumu iemesls ir bērniem nedroša vide un nepietiekama vecāku atbildība bērnu nepieskatīšana un drošas mājas vides nenodrošināšana. 2005. gadā Saeima pieņēma grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka sodu vecākiem vai aizbildņiem, kas atstājuši bērnu bez uzraudzības.
VSIA Bērnu klīniskā universitātes slimnīca veiktā 154 barības vada ķīmisko apdegumu analīze par 2003. 2007. gadu liecina, ka biežāk barības vada ķīmiskos apdegumus gūst bērni vecumā no 1 3 (111 no 154 gadījumiem) gadiem mājas apstākļos. Biežākie aģenti, ar ko apdegumu vai saindēšanos guvuši bērni, ir sadzīves ķīmija. Nozīmīgākais panākums bērnu drošības uzlabošanai ir 2009. gadā pieņemtie Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 20. aprīļa noteikumos Nr. 334 "Noteikumi par pārtikas piesārņojumu un prasībām kodīgas ķīmiskās vielas saturošas pārtikas iepakojumam un marķējumam", kas aizliedza koncentrētas (virs 10% masas vienības) etiķa esences mazumtirdzniecību.
Bērnu drošību ietekmē arī rotaļlietu un dažādu mājsaimniecības ikdienas preču drošība, piemēram, dažādi priekšmeti, kas satur baterijas un magnētus, ēdienam līdzīgi priekšmeti, šķiltavas. ES tiek veiktas daudzas aktivitātes produktu drošības jomā, kas ir saistītas ar bērnu aizsardzību[121]. Latvijā nepietiekami identificētas un bērniem bieži pieejamas ir bērnu drošībai bīstamas preces, kas apkopotas EK bstamo preu ziojuma (RAPEX[122]) ietvaros.Preču, tai skaitā, rotaļlietu drošuma uzraudzības[123] jomā ieguldījumu ir devis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kas 2009. gadā ar ES finansiālu atbalstu izveidoja Patērētāju Traumu ziņojumu telefonu.
|
|
|
Lai uzlabotu mātes un bērna veselību, samazinātu mātes un zīdaiņu mirstību nodrošinātu kvalitatīvu grūtnieču aprūpi un augsta līmeņa jaundzimušo veselības aprūpi, nepieciešams noteikt vienotu, plānotu pieeju mātes un bērna veselības aprūpes jomā, izstrādājot politikas plānošanas dokumentu un īstenojot to.
Identificētās problēmas:
Zīdaiņu mirstība Latvijā ir aptuveni divas reizes augstāka nekā vidēji ES;
Zīdaiņiem (līdz 1 gada vecumam) ir pieaugusi mirstība infekcijas slimību dēļ;
Ārējie nāves cēloņi (saindēšanās, noslīkšana, nosmakšana un ugunsgrēks, kā arī kritieni) ir biežākais nāves iemesls bērniem vecumā no 1 līdz 5 gadiem;
Vecumā līdz 5 gadiem bērni visbiežāk traumas gūst mājās.
